Adrese: Annas iela 4, Zosēnu pagasts, Cēsu novads LV–4133
Zosēnu pagasta kultūras un sabiedriskā centra vadītāja: Dzidra Prūse
Tālrunis: 26538154
E-pasts: dzidra.pruse@cesunovads.lv

Vēsturiski Zosena kultūras dzīvei raksturīgi enerģiskas darbošanās atplūdi un uzplūdi. Senākā biedrība ir brāļu draudze ar saieta namu Augstāros, kas celts 1827.g.

Zosenieši dziedājuši arī Jaunpiebalgas dziedāšanas biedrībā, kas dibināta 1885.g. un saskaita ap 100 biedru. Kora dziedāšanas tradīcijas 19.g.s. beigās kopis Pēteris Ceriņš, vēlāk, 20.g.s. 30–jos gados Jānis Sietiņš ar jauniešu kori "Pēterēni" un Jānis Gūts no "Mauragiem" ar vīru dubultkvartetu. Interesanti, ka agrāk skolas pārziņi un ierindas skolotāji lielāko tiesu bija ar izcilu muzikalitāti apveltīti, paši dziedāja un pat vadīja korus un ansambļus.

Lielākie pagasta kultūras dzīves sasniegumi saistāmi ar Pēteri Ceriņu, kurš ar savu vadīto jaukto dubultkvartetu devās 2 mēnešu koncertturnejā uz Igauniju un Somiju tālajā 1888.gadā. Atsauksmes laikrakstos bijušas teicamas, taču cerēto peļņu nav guvuši. Tik vien sapelnījuši kā atgriešanās un iztikšanas naudu.
Pēteris Ceriņš lielu uzmanību pievērsis dziedāšanas vakariem, kas reizē bija arī dažādu jautājumu – pārrunu vakari.

Emīls Buduls savās piezīmēs stāsta par kultūras dzīvi : ''Laikraksti toreiz 19.gs. beigās bija tikai ļoti retās mājās. Jaunmigļos tie pirmoreiz parādījās tikai ap 19.- 20. gs. miju, abonējot avīzi ''Balss''. Abrupes dziedāšanas biedrība, teātra izrādes un citi sarīkojumi no Jaunmigļiem lielā attāluma - 7 verstis un sliktā ceļa dēļ nebija sasniedzami. Jaunieši tad bieži rīkoja māju balles, kur galveno lomu spēlēja dzeršana, kura arvien beidzās ar kaušanos. Arī Jaunmigļos dažu svētdienu pēc pusdienas sanāca jaunieši, sarīkoja rotaļas, dejoja harmoniku vai cita instrumenta pavadījumā. Tikai iedzeršanas un kaušanās te nekad nenotika."

1910.g. jaunieši 4 dienu laikā ierīkojuši jaunu danču placi zaļumballēm, jo veco placi pie Zosena skoliņas Tulejas līcī nav ļāvuši vienmēr izmantot, zeme skolai piederējusi.

Vēl tagad tāda paša nosaukuma mājās ir izglītības biedrības ''Atmata'' sarīkojumu zālīte, kurā skolotāja A. Šubes vadībā notikuši dažādi pasākumi no 1920. līdz 1922.g., kad A.Šube pāriet uz Jaunpiebalgas draudzes 6-klasīgo pamatskolu. Biedrība gan turpinājusi darbību līdz pat 1938.g., galvenokārt iestudējot teātra uzvedumus, ar vadītājiem Jāni un Mariju Matisoniem no Stepeļiem, Vilu Vientiesi no Jānēniem. Izglītības biedrībai "Atmata" piederējis savs nams un zeme. Šajā jaukajā telpā zosenieši pulcējas uz Ziemassvētku svinībām.